Elektroniskā deju mūzika

Elektroniskā mūzika ir tā, kas tiek atskaņota uz elektroniskām ierīcēm. Par to liecina arī pats mūzikas nosaukums. Tā ir lielākā atšķirība starp klasisko mūziku, ko dzirdam un tiek izpildīta uz ģitāras vai klavierēm. Mākslinieki mūziku kombinē datorā, īpašās programmās un atskaņo pasākumos, visbiežāk deju klubos. Attiecīgi no tā varam secināt, ka mūzika, kas veidota elektroniskā ceļā un pie kuras dejojam tiek saukta par elektronisko deju mūziku (EDM – Electronic dance music). Šis elektroniskās mūzikas žanrs ir tuvs tiem, kuriem dejošana deju klubos ir iecienīta lieta.

EDM paši pirmie atskaņojumi datējami 1977.gadā, ko izpildīja itāļu dīdžejs, tekstu autors un izpildītājs Džordžo Morodera, izdodot pirmo albumu “From Here to Eternity”. Albums ieguva lielu popularitāti, tādējādi paplašinot šī mūzikas žanra turpināšanos. Laikiem ejot, izveidojušies daudz apakš-žanri, kā var iedalīt EDM: hausmūzika, tehno, transs un daudzi citi stili. Lielākie fani spēj atpazīt katru sīkāko žanra atšķirīgo iezīmi, taču daudzi vienkārši to dēvē par elektronisko mūziku vienā kopumā. Reizi gadā lielākie elektroniskās deju mūzikas izpildītāji uzstājas vērienīgā pasākumā Tomorrowland.

Tehno mūzikas žanrs pirmo reizi tika atskaņots Detroitā. Dažkārt tehno mūzika tiek saukta par Detroit Tehno, tieši dēļ izcelsmes vietas. Tās veidotāji šo žanru raksturo kā tehniskas skaņas, kādas var saklausīt industriālā mašīnbūves rajonā. Trokšņi, kas ritmiski atkārtojas, veido mūziku, kas tiek izpildīta ar dažādiem mūzikas instrumentiem. Galvenie mūzikas instrumenti tiek izmantoti analogie sintezatori, dažāda veida bungas un datoru programmās veidotas skaņas. Tehno mūzikā tiek izdalīts arī miniml tehno, kura galvenā ir iezīme – minimalizēta skaņu daudzveidība, pārsvarā vienveidīgi ritmi un toņi. Izpildījums vārdu formā praktiski netiek pielietots. Populārākie izpildītāji: Robert Hood, Pacou, Dave Clarke.

Hausmūzika ir raksturojama kā nelegālo klubu un noliktavu pasākumu mūzika. Nosaukums cēlies Čikāgā no kluba The Warehouse , kur sākotnēji dīdžeji atskaņoja šāda tipa mūziku. Pirmais dīdžejs, kas tiek dēvēts par hausmūzikas tēvu, ir Dj Frankie Knuckles. Par klubu The Warehouse pats dīdžejs ir teicis, ka tas ir kā baznīca tiem cilvēkiem, kuri ir krituši nežēlastībā no citiem cilvēkiem. Skaņdarbu radīšanai tiek izmantotas bungas, sintezatori, un skaņu fragmenti, kas ir aizgūti no citiem, neatkarīgiem mūzikas žanriem, piemēram, džeza vai blūza. Hausmūzika ir populārākā no elektronisko deju mūzikas pamata žanriem, jo tā vistuvāk līdzinās disko mūzikai, kurai ir daudz senāka vēsture un lielāks klausītāju loks. Salīdzinājumā ar disko mūziku, hausmūzikā ir mazāk skaņas daudzveidības un tā mēdz atkārtoties, kā arī vokālais izpildījums ir salīdzinoši retāk. Hausmūzikā svarīgākais ir ritms nevis teksta izpildījums. Populārākie izpildītāji mūsdienās : Swedissh House Mafia, Duke Dumond, Robin Schulz.

Transs pēc nosaukuma liek saprast, kāda tipa mūzika ir atskaņota. Transa mūzika tāpat kā medicīnā, ir kā prāta aptumšošanās. Tā ir cēlusies Vācijā. Mūzika ir ātra (no 125 – 150 sitieniem minūtē), progresīva, dziesmas frāzes mēdz atkārtoties. Parasti šai mūzikai ritmā līdzi tiek atstaroti gaismas efekti, kas arī ir ātra tempa. Transa mūzika ir hausmūzikas, tehno, klasiskās, popa stilu apvienojums. Pārsvarā mūziku izpilda instrumentālais pavadījums, taču ir dziesmas arī ar vārdiem. Tipiski transa mūzikai ir sieviešu soprāna solo izpildījums. Arī transa mūzika tiek izdalīta vēl sīkākos apakšnodalījumos, vieni no vairāk izplatītiem ir progresīvas transs un smagais transs. Populārākie izpildītāji : Armin van Buuren, Markus Schulz, Martin Garrix.